Valentīndienas apsveikumi

Šodien Valentīna diena,
Mīla pamostas ikvienā,
Lai Tev karsta mīlēšanās,
Piepildās ik vēlēšanās!

***

Lai skavas žņaudz
Un skūpsti šmaukst.
Un amorbultas sasnaiperēti
Pilni puķpodi – lai plaukst!

***

Sarkanos palagos ietinies,
Ļauj lai dvēsele atplaukst.
Kādu krāšņu kamoliņu,
Tin vaļā ka pasaku kādu!

***

Kā lai zinu, ka tie nav meli
To, ko stāsti tu
Bet es zinu,, ka mīlu tevi
Un to no tevis neslēpšu

***

Simtiem vārtu tev ir teikti
Simtiem darbu priekš tevis veikti,
Bet es domāju, ka ar vienu
Skūpstu iegūtu tavu cieņu.

***

Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Kā sapņi man šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.

***

Manas lūpas visiem smaida,
Manas acis visiem mirdz,
Bet es mīlu tevi vienu
Tev pieder mana sirds.

***

Staro gaiši sirds mīloša
Skauj un glaud rokās laimību
Vienmēr būšu maigi dodoša
Prāts lai atklāj mīlas patiesību.

***

Kad Tevi satiku –
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/

***

Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda,
Telpa pēc telpas, pilda un ārda…
Viss ir tik pilns un nav vairs kur dēties… Varbūt mums ņemt un vienam otrā iemīlēties?

***

Ar prieku uz lūpam es atminu Tevi,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu Tevi!

***

Es skūpstu Tavas rokas –
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri –
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis –
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas –
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe –
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/

***

Tu dusi manā sirdī,
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib – zalgo – vizmo – mirdz…
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/

***

Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.
/J.Poruks/

***

No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu,
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
/J. Ziemeļnieks/

***

Tais dienās, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur nav miera man,
Un sirds tad neatplaukst nekādos priekos,
Kā iesists zvaniņš skan.
Tās dienas, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur man saules nav;
Kā izstīdzējis stāds es sevim liekos,
Kas tumsā nomests stāv.
/E. Zālīte/

***

Elpot bez tevis var,
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.

***

Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.

***

Es vienmēr būšu pusceļā uz tevi,
Jo mīlestības ceļam gala nav.
/V. Belševica/

***

Kas esi tu –
Mīlestība? –
Salds brīnuma lāsts –
Un nāves un dzīvības stāsts.
/J.Poruks/

Kur svinēt Valentīndienu?

Ieteikumus un savus variantus rakstiet komentāros! 🙂

Par svēto Valentīnu

Svētā Valentīna diena izvērtusies par mīlētāju, saderināto, laulāto un draugu apdāvināšanas dienu. Šī diena bieži aizvieto cilvēcīgo aizmirstību un izlīdzina nepateicību, kļūst par novēlota “paldies” izteikšanas dienu.

Turpretim svētā Valentīna dzīve nemaz nebija tik rožaina un puķēm rotāta. Pirmajam svētajam Valentīnam 3. gadsimta kristiešu vajāšanu laikā neviens neteica paldies, bet gan nocirta galvu. Ja pētām svēto Valentīnu dzīvesstāstus, mēs atklājam, ka gadsimtu gaitā bijuši apmēram seši svētie, kuriem ir šis vārds — Valentīns. No šiem sešiem tikai viens — Pasavas Valentīns — miris parastā nāvē, visi pārējie — mocekļa nāvē. Cik tur patiesības, grūti pateikt… Tāpat neviens nevar pateikt, kuram no viņiem par godu tagad tiek dāvinātas puķes.

Mūsdienu saderinātie un draudzībā saistītie jaunieši par to daudz nelauza galvu, bet uzticīgi dāvina puķes un krāsainas, ar sirdi rotātas pastkartes, priecājoties par sagādāto pārsteigumu. Taču iespējams, ka viens otrs puķu dāvinātājs un saņēmējs varbūt sev klusi jautā: “Kāpēc tieši Valentīna dienā?” Varbūt kāds sūtītājs, rakstītājs vai dāvinātājs tomēr pie sevis nodomājis: “Kādreiz, taču dzīvoja svētais Valentīns, kurš ar savu svētīgo dzīvesveidu izstaroja tuvākmīlestības prieku.”

Kā jau minējām, bijuši vairāki svētie un svētīgie Valentīni. Viens no tiem bija Umbrijas bīskaps Valentīns no Terinas. Viņa bīskapa vapeni rotā puķu pušķis un rokas. Leģenda stāsta, ka viņš esot sadusmojis Romas imperatoru Klaudiju II, jo nav ievērojis kristīgās ticības sludināšanas aizliegumu un drošsirdīgi laulājis jaunos pārus. Pēc laulībām vīri vairs nav gribējuši iet karot un “spēlēt varoņus”, bet pirmos mēnešus pavadījuši jaunās sievas klātbūtnē. Šādu karadienesta pagurumu Romas imperators uzskatījis par valsts varas graušanas aktu.

Atriebība pirmo skāra bīskapu Valentīnu, kurš tika ieslodzīts kāda cietuma pagrabā. Un tieši no šīs cietuma tumsas bīskaps sūtīja savu pirmo, mums visiem labi pazīstamo “Valentīna sveicienu”. Sveiciens bija rakstīts un parakstīts ar asinīm. Laimīgā saņēmēja bija cietumsarga aklā meita, kura pēc sveiciena saņemšanas atguva acu gaismu un pirmo reizi dzīvē varēja lasīt…

Par to, ka svētais Valentīns nav kāds iztēles auglis, bet gan sava laika cilvēks, kurš izstarojis un sludinājis tuvākmīlestību, liecina Sv. Valentīna ciems un viņa godam celtā ciema baznīca Dienvidtirolē.

Svētā Valentīna skulptūrā attēlots svētais, kurš sūta svētību un sveicienu pāri laukiem un kalniem visiem, kuri apveltīti ar tuvākmīlestības un draudzības garu. Draudzes hronika stāsta, ka baznīcas un ciema nosaukums nāk tieši no sv. Terinas Valentīna. Baznīca celta 1150. gadā.

Gadu gaitā Valentīna dienas tradīcijas dažādās valstīs un apgabalos veidojušās dažādi. Anglijā kopš 1476. gada svin “Valentīna pāru dienu”, kas ar lozēšanu saved jauniešus kopā. Pat Šekspīrs “Hamletā” min Valentīna vārdu. Anglijas Valentīna dienai ir garš mūžs, turpretī Vācijā un Austrijā Valentīna dienu sākuši svinēt tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Īstie Valentīna dienas veicinātāji bija puķu pārdevēji. Viņi ar savām reklāmām, piemēram, “Runā ar sirdi caur puķēm”, vareni palielināja savu peļņu. Tāpat kā Ziemassvētki ar pārspīlētu reklāmu un dāvanu pārdošanu daudzviet pazaudēja sava pirmsākuma — Kristus Dzimšanas dienas svinīguma dziļo nozīmi, arī Valentīna diena, peļņas dzīta, sāk pazaudēt savu tuvākmīlestības un īstas draudzības dziļuma vērtību. Jācer, ka reklāmā un peļņā ieinteresētie pilnīgi neizdzēsīs svētā Valentīna sludināto tuvākmīlestību un draudzību.

Raksta avots: lat.rv.lv

Valentīndienas dzejoļi, pantiņi

Es no tevis neaiziešu
Tevi projām nelaidīšu
Dziļi tevī saknes dzīšu
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu…nelaidīšu
Paliec mans es tava būšu
Visu mūsu abu mūžu.

***

Vienā ziedā slēpjas tik jaukas smaržas, ko vēlamies sajust.
Vienā vārdā slēpjas tik daudz patiesības un melu.
Vienā asarā slēpjas tik daudz prieka un bēdas.
Vienā skūpstā slēpjas tik daudz kaislības un jūtas.
Bet manā sirdī būsi tikai Tu.

***

Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība.

***

Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.

***

Es mīlu tāpēc,ka starp mums ir aiza;
Kur visi izdzirdamie soļi gaist.
Es mīlu tādēļ,ka starp mums ir vārdi;
Kuri neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tādēļ,ka tik vēja šalkās ir mūsu satikšanās prieka zvans un tādēļ,ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt varbūt jau nebūsi mans.
Es mīlu tādēļ,ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts
Un,ka starp manu un tavu dienu lauž visus tiltus bezgalīga nakts!

***

Nāc, pasēdesim abi,
Kaut laiks ir projām iet,
Uz citu pusi katram
Liek dzīves ceļš mums skriet.

Nāc, paklusēsim brīdi,
Ir daudz, kas piedzīvots.
Uz mirkli bija brīnums
Mums abiem toreiz dots.

Nāc, pabūsim vēl kopā
Zem zvaigznēm šovakar,
Lai dvesmu jaunai dzivei
Rit sevi atrast var!

***

Nu ir pienākusi diena,
Kad bez ziediem nepaliek neviena.
Gadā tā ir tikai viena,
Izbaudi to, jo tā tač nav ikdiena.

***

Es lūdzu Dieviņam ūdeni,
Viņš dāvāja okeānu.
Es lūdzu Viņam ziedu
Un Viņš dāvāja rožu dārzu.
Es lūdzu Viņam laimi
Un Viņš man dāvāja Tevi!

***

Enģelītis pa gaisu trauc,
Visus šodien mīlēt sauc!
Mīlestības bultas saldas,
Lai Tev garām neaiztraucas!

***

Tu esi mana saule,
Mana zeme un gaiss,
Tu esi man viss
Uz šīs pasaules!

***

Vārdi ir tie kas nozīmē tik dauz,
Šajos svētkos gribu tev teikt –
Mīla ir vis skaistākais,
Viss labākais kas vien var būt,
Tapēc nezaudē to, šajā valentīndienā.

***

Ņemam vienu sniega pārslu,
Pievienojam burvju lāstu,
Bišķiņ skūpstu, bišķiņ glāstu,
Bišķiņ mīlestības stāstu;
Nu to visu kopā maisam,
Izredzēta sirdī kaisam…
Amoram nu tīrais prieks šajās dienās atpūsties…!

***

Šovakar pie loga sēžu,
Redzu zvaigzni krītam es,
Vēlēšanos ievēlos,
Lai kopā būtu vienmēr mēs.

***

Vakarā, kad jūra šalko
Un, kad saule zemē riet
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie Tevis iet.

***

Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.

***

To laimi, ko Tu meklē
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko Tu mīli
To citām neatdod.

***

Ja mīlestībā vīlies,
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un nospļaujies,
Un meklē nākošo.

***

Necenties par agru mīlēt,
Necenties mīļotā kļūt.
Jo tikai iegūsi sāpes
Un nespēsi laimīga būt.

Valentīndiena – mīlestības svētki

Par pirmās Valentīndienas vēstules autoru tiek uzskatīts Orleānas hercogs Čārlzs (1415 g.), kurš tajā laika atradās ieslodzījumā Londonas Tauerā. Viņš bija ieslodzīts vientuļā kamera un nekādu izklaides iespēju viņam nebija, tāpēc, lai kaut kā īsinātu laiku viņš nolēma rakstīt mīlestības vēstules savai sievai.

Tomēr tikai astoņpadsmitajā gadsimtā Valentīndienas mīlestības vēstuļu sūtīšana kļuva par ļoti populāru nodarbību. Mūsdienas kā visiem ir zināms „Valentīni” ir sirds veida apsveikumu kartiņas ar paša labākā novēlējumiem, atzīšanos mīlestībā, rokas un sirds piedāvājumiem vai arī vienkārši ar mīļiem jociņiem, kurus neparaksta un saņēmējam pašam jāuzmin no kā apsveikums ir saņemts. Saviem mīļajiem var dāvināt arī rozes, jo tiek uzskatīts, ka rozes simbolizē mīlestību, kā arī dažāda veida sirds konfektes un citus sirds veida priekšmetus, lietiņas nu un, protams, Valentīna dienas simbolu – mmazu eņģelīti Kupidonu. Kāpēc tieši Kupidons tiek uzskatīts par Valentīndienas simbolu? Atbildi uz šo jautājumu vajag meklēt senajos laikos, tāpēc, ka no senajiem laikiem tiek uzskatīts, ka Kupidons ir Venēras dēls, bet Venēra kā zināms ir mīlestības dieviete. Kupidons ir mazs, draisks eņģelītis ar loku un bultām, un ja ticam burvīgajam mīlestības stāstam, viņš ar vienu burvju bultas trāpījumu var piespiest cilvēku iemīlēties.

Bet tagad mazliet par pašu Valentīnu, kāpēc tieši Valentīns un ko viņš izdarīja, ka cilvēki līdz šim brīdim atceras viņa vārdu? Diemžēl, par pašu Valentīnu mūsdienās ir maz zināms. Runā, ka viņš dzīvoja mūsu ēras trešajā gadsimtā, senajā Romā. Pēc vieniem nostāstiem viņš bija parasts kristiešu mācītājs, bet pēc citiem nostāstiem viņš pat ir celts bīskapa godā. Runā arī, ka viņš bija jauns, skaists, labsirdīgs un atsaucīgs. Ir zināms, ka viņš aizrāvās ar dabas zinātnēm un medicīnu.

Dzīvoja Valentīns tajā pašā laikā, kad Romā valdīja imperators Klaudijs II, kurš ļoti cienīja Romas leģionārus, bet pavisam necienīja kristiešus. Kaujas gara saglabāšanai viņš izdeva pavēli, līdz ar kuru aizliedza leģionāriem precēties, jo uzskatīja, ka precējies leģionārs ļoti daudz laika pavada ar savu ģimeni un viņa domas nekalpo impērijas labā.

Bet Valentīns nenobijās imperatora aizlieguma un viņš slepeni laulāja mīlniekus leģionārus. Pie tam, tā kā viņš bija ļoti labsirdīgs cilvēks, viņš vel tajā paša laikā centās samierināt sastrīdējušos pārus, rakstīja mīlestības vēstules cilvēkiem, kuri paši to nevarēja uzrakstīt un dāvināja ziedus cilvēkiem, kurus laulāja.

Diemžēl Valentīna darbu neizdevās paturēt noslēpumā un 269. gada beigās Valentīnu apcietināja un ātri vien parakstīja pavēli par nāvessodu.

Leģenda stāsta, ka viņa pēdējās dzīves dienas bija ļoti romantiskas, pēc vienam avotiem viņā iemīlējās akla cietumnieka meita, bet tā kā Valentīns bija mācītājs, viņš bija devis celibāta zvērestu un nevarēja atbildēt meitenes jūtām, bet nakti pirms nāvessoda (13 februārī) viņš tomēr aizrakstīja viņai mīlestības vēstuli. Pēc citiem avotiem Valentīns pats iemīlējās skaistā meitenē un tā kā viņš aizrāvās ar medicīnu, viņš nāvessodu gaidot izārstēja meiteni no akluma.

Bet kā bija patiesībā, diemžēl, mēs jau neuzzināsim, taču neapšaubāmi ir tas, ka jauns kristiešu mācītājs tiešām gāja boja mīlestības dēļ. Un mīlestības, viņa neilgajā dzīvē bija pārsteidzoši daudz – mīlestība pret Dievu, mīlestība pret skaisto meiteni, mīlestība pret cilvēkiem, kuriem viņš palīdzēja kā mācītājs, ārsts un kā vienkārši brīnišķīgs cilvēks ar lielu, labsirdīgu dvēseli.

Nav pārsteigums, ka par Valentīnu neaizmirst un izvēlējās viņu par simbolu visu mīlētāju dienai. Kā kristīgais moceklis, kurš cieta par savu ticību Valentīns bija iecelts svēto kārta. Rietumu Eiropā Valentīndienu svin kopš XIII gadsimta, ASV kopš 1777. gada. Tagad arī mums Latvijā šie svētki ar katru gadu kļūst ar vien populārāki un tāpēc vismaz vienu dienu gadā rakstīsim un sūtīsim viens otram mīlestības vēstulītes ar pašsacerētiem dzejolīšiem, būsim priecīgi un laimīgi kopā, aizmirstot par ikdienas rūpēm un nepatikšanām, skūpstīsimies un vienkārši būsim laimīgi un kas zina, varbūt jums izdodas šo dienu pagarināt par nedēļu, mēnesi, gadu un visu dzīvi. Mīlēsim viens otru un vienkārši būsim laimīgi.

Avots: managimene.lv

Kāpēc Valentīndiena ir Valentīndiena

To, ka 14. februārī jāsvin sirsniņdiena, zina visi. Bet vai zināt arī to, kāpēc tieši 14. februārī un kāpēc — Valentīndiena?

Protams, viss sākās sirmā senatnē un pie vainas bija viens no svētajiem — Svētais Valentīns, lai gan viņam pašam nav nekāda sakara ar šiem svētkiem. Valentīns bijis mācītājs, ārsts un kristiešu moceklis. Viņš gājis bojā Romas imperatora Klaudija valdīšanas laikā III gadsimtā, kad Klaudijs vajāja kristiešus. Esot bijis arī vēl viens cits Valentīns — itāļu pilsētas Terni arhibīskaps, kurš arī gājis bojā romiešu vainas dēļ. Daži vēsturnieki gan uzskata, ka runa ir par vienu un to pašu cilvēku.

Viens vai divi, bet III gadsimtā Svētā Valentīna nāves dienā tika rīkots jauniešu festivāls: meitenes meta lielā traukā glītas, smaržīgas vēstulītes, bet puiši tās vilka ārā kā loterijas biļetes, tā izvēloties sev draudzeni visam nākamajam gadam.

Vēlāk šī tradīcija ar mīļotā izvēli pārvērtās par vienu no galvenajām Valentīndienas izklaidēm. Visi to gaidīja ar nepacietību. Taču nu aklā metode otrās pusītes meklētājus vairs neapmierināja, kas zina, ko tu no tā trauka vari izvilkt — ja nu trāpās kāds krokodils?! Tāpēc mīlētāji papūlējās jau laikus izraudzīties savus mīlas objektus.

Svētku priekšvakarā mīlētājs klīda zem mīļotās logiem, bet meitenei rītausmā vajadzēja atvērt logu un saukt: «Mans Valentīn!» Pēc tam puisis drīkstēja pasniegt viņai dāvanu, kurā noteikti vajadzēja iekļaut simbolisko sirsniņu — Valentīndienas atklātni. Arī līdz mūsdienām ir saglabājusies tradīcija rakstīt aizkustinošus mīlas vārdus vai sacerēt pantus.

Būdams ieslodzīts Tauverā, Orleānas hercogs bieži rakstīja no cietuma savai sievai. 1415. gada 14. februārī viņš esot sacerējis visgarāko un visbrīnišķīgāko poēmu, un mūsdienās daudzi vēsturnieki tieši Orleānas hercogu uzskata par pirmās Valentīndienas kartītes autoru.

Apmēram tā viss sākās, bet, kā turpinās, to jūs tūdaļ kārtējo reizi redzēsiet paši. Latvijā sirsniņdienas tradīcijas sāka ieviesties drīz pēc Atmodas, un galvenokārt pie tā esot vainojami amerikāņi. Pretenzijas pret šo dienu ir tikai retajiem, kuri uzskata, ka mums pietiek pašiem savu latvisko tradīciju. Bet pārējie pretojas: būs par vienu svinamdienu (un tik košu un sarkanu!) vairāk.

Tirgotāji aprēķinājuši, ka daudzās valstīs Valentīndienas suvenīru (sirsniņu formā, protams!) un atklātnīšu piedāvājums gandrīz pārsniedz Ziemassvētku sortimentu. Un kur tad vēl suvenīri, ziedi, konfektes, dzērieni, spilventiņi, sveces…

Iemīļotākā mīlnieku nodarbe ir sūtīt anonīmus mīlas sūtījumus. Šajā dienā dāmas drīkstot atzīties mīlestībā neierobežotam skaitam vīriešu, bet no vīriešiem viņas gaida dāvaniņas, uzaicinājumus pasēdēt divvientulībā pie svētku galda vai — vislabāk — mazu saderināšanās gredzentiņu…

Pošoties uz randiņu šajā dienā, vēlams, lai dāmas tērpā būtu kāds rozā akcents, jo rozā ir Valentīndienas krāsa. Vīrietis uz randiņu nedrīkst ierasties bez ziediem. Svētku galds jāpārklāj ar rozā galdautu, vai arī vismaz kādam no ēdieniem jābūt rozā, piemēram, zemeņu saldējumam. Vīnu šajā vakarā dzer sarkano vai vismaz rozā. Tortēm un jebkuram citam konditorejas izstrādājumam jābūt ceptam sirds formu.

Pārējās Valentīndienas tradīcijas varat mēģināt veidot paši. Iespējams, tās tiks ierakstītas vismaz jūsu topošās ģimenes vēsturē, bet, ja paveiksies, kļūsiet slaveni kā Orleānas hercogs ar savu poēmu. Mainīt šis dienas nosaukumu gan nav vērts, paliksim pie vecā zēna Valentīna vārda, jo viņš galu galā par to jau ir samaksājis ar savu galvu…

Avots: apollo.lv

Tu arī svini Valentīndienu?